Kā nopelnīt naudas statusus


Meklēt Pēteris Apinis: Latvietis, nodokļi, veselība un nauda.

kā nopelnīt naudu internetā ar lielām investīcijām

Ministru prezidenta vadībā sākusi darboties komisija, kurai jāatrod— kur ņemt līdzekļus veselības aprūpei. No malas raugoties, šķiet, ka komisija radīta lai paziņotu, ka vairāk naudas veselības aprūpei nevajag, jo nevienam no komisijas locekļiem nav skaidrs— kur nauda paliek. Visi komisijas locekļi ir gana jauni, slimību un nāvi neredzējuši, nav aizdomājušies par dzīves aksiomu, ka katrs vēlēsies mūža galā padzīvot ilgāk, bet tieši slimošana vecumā ar dzīvību apdraudošām hroniskām slimībām ir lielākie tēriņi veselības aprūpē.

Robotizēts Kripto Treidings Tavā Mobīlajā📲! \u0026 Tu Paturi Pilnu Kontroli Pār Savu Naudu ! RoyalQ! NEW💥

Vairums komisijas locekļu ir pārliecināti, ka visas slimības var izārstēt, un tikai jāatrod lētākais šo slimību ārstēšanas veids. Vislabāk, ja tas kopā ar eiro izcenojumiem būtu uzrakstīts kā vadlīnijas, protams— rakstīts ar vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem un atbilstu 8.

Patiesībā mans mērķis nav ne politiķiem, ne baņķieriem viņi tāpat nemēdz lasīt un mācīties, bet tikai rakstīt un mācīt skaidrot sabiedrības veselību vai sociālo determinanci, bet gan paspriedelēt par to— kāpēc Latvijas iedzīvotājs nevēlas maksāt nodokļus, kas ir nauda par ko savu veselību un dzīvību apdrošināt. Vārdu sakot— ja par medicīnu un veselības ekonomiku spriedelē politiķi un valsts bankas līderi ar zināšanām veselības aprūpē un medicīnā, kas iepriekšminētajā 8.

Šis ir mans skatījums— kāpēc Latvijas politiķi nevar vienoties par nodokļu reformu, kāpēc valda neticība nodokļiem un VIDam kā tos administrējošai institūcijai, kāpēc nodokļus pārdala visai nepamatoti pēc atsevišķu pelēko kardinālu sapratnes un noskaņojuma.

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda… - Latvijas Vēstnesis

Bez nodokļiem valsts pastāvēt nevar, nodokļos vajag savākt ievērojami vairāk Igaunija no saviem 1. Šis būs neliels stāstiņš par nacionālajiem resursiem, ierobežojumiem un par latvieša arhetipu. Katrā pasaules daļā, kontinentā vai pat kontinenta nostūrī ir sava attieksme pret naudu, savas biznesa vadības un naudas izmantošanas īpatnības.

Ja nu mēs apspriežam vienotās Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret eiro gan attieksmi pret eiro par sistēmu, gan kā saņurcītu eiro piecīti kabatā tad vienkāršoti jāsalīdzina pedantiski strādājošais vācietis ar grieķi, kurš uz darbu atnāk ar stundas kavēšanos, pusdienās nestrādā, jo ir pārlieku karsts, bet vakarā nestrādā— jo vairs neko nevar uzsākt.

Dažkārt šķiet, ka Grieķijā sievietes nestrādā principā. Vidējā grieķa kredītsaistības bankā ir lielākas nekā vidējā vācieša kredītsaistības. Tai pašā laikā grieķim prātā nenāks, ka vienīgā mašīna, kas atbilst maza ierēdnīša statusam, ir Mercedess Benz, ka divstāvu mūra ēka ir tas pēc kā visu mūžu tiekties, bet par futbola biļeti Pasaules čempionātā var izdot mēneša algu. Ja zviedri par sociālajām garantijām vispār sāk runāt tikai pēc tam, kad vairāk nekā puse algas ir pārskaitīta nodokļos, tad neviens sevi cienošs grieķis vai itālis nodokļu maksāšanu neatzīst.

Ja latvieša bērni izmācās augstās skolās, kļūst par uzņēmējdarbības vadības speciālistiem vai politologiem, viņi pilnībā sāk rīkoties kā skandināvi vai briti, bet kamēr dzīvs vēl padomijas gars tajos, kas dzimuši un auguši zem sarkanajiem karogiem, vidējais latviešu biznesmenis individuālā uzņēmuma, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet visvairāk pašvaldības uzņēmuma vadītājs vairāk atgādina vidējo krievu biznesmeni nekā vidējo dāņu biznesmeni.

Patiesībā latvietis labprāt sevī saskata vācisku darba disciplinētību un pedantismu, amerikāņa optimistisko lietišķumu, angļu mērenību un konservatīvismu, japāņu korporatīvisma garu un čaklumu, taču visi citi mūsu uzņēmējā nereti saskata krievu avantūrismu un neprognozējamību, rietumniekiem neizprotamu haotismu darījumu lietās un diezgan nevērīgu attieksmi pret naudu, ko kā nopelnīt naudas statusus kaimiņi krievi apzīmē ar dvēseles plašumu, bet latvieši ar paradigmu, ka dzīvojam kā nopelnīt naudas statusus vienu reizi.

Vēl trakāk— man dažkārt liekas, ka latvieša attieksmi ar nodokļu nomaksu virza bezatbildība vai pat tieksme konfliktēt ar likumu. Lielā mērā attieksmi pret biznesa vidi nosaka pati vide, nevis nacionalitāte, izglītība un audzināšana.

Par to varam pārliecināties, salīdzinot latvieša uzņēmēju ar Amerikā augušu trimdas latviešu uzņēmēju.

rsi bināro opciju tirdzniecības stratēģija

Dažbrīd šie divi lāga nav savietojami, dažbrīd viens otru lāga nesaprot, kaut runā vienā mātes valodiņā. Būdams latvietis ar sirdi un dvēseli, es vainu meklēju valdību un ideoloģiju maiņās pēdējo gadu laikā.

Parunāsim par naudu

Latvietis nule bija kļuvis turīgs un optimistiski sāka organizēt lielsaimniecības laukos un rūpnīcas pilsētās, pirmie latviešu lieluzņēmēji kā Kristaps Bergs vai Kristaps Morbergs būvēja Rīgu, pirmie latviešu arhitekti kā Jānis Frīdrihs Baumanis kā ātri nopelnīt satoshi 2022 Konstantīns Pēkšēns noteica Rīgas vizuālo izskatu un Latvijas arhitektonikas flozofiju, kad nāca Ja Krievijā tā varbūt bija strādnieku cīņa pret ekspluatatoriem, ebreju jauniešu cīņa pret cara varu, jaunās Krievijas banku buržuāzijas vēlme iegūt lielāku teikšanu naudas pārdalē, tad Latvijā tā galvenokārt bija latviešu cīņa par tiesībām pašam lemt likteni savā zemē.

Un tomēr— vienīgais organizētais spēks bija sociāldemokrāti, kas Viņi vēlāk organizēti piedalījās Vai Latvija dzīvoja kaut kur tālu— nē tieši aiz bināro opciju vērtēšanas rādītāji Krievijas robežām.

Tiesa, Bet tiem, kas palika, bija liela ietekme uz visu latviešu mentalitāti. Jo Un tomēr— visvairāk latvieša mentalitāti izkropļoja XX gadsimta piecdesmitie un sešdesmitie gadi ar ļaunumu, bailēm, represijām, kolhoziem, budžu nīdēšanu, tendencioziem romāniem obligātajā skolas literatūrā, operām par sociālisma uzvaru un nepārtrauktām kara kinofilmām, kurā labais sociālists vienmēr uzvarēja ļauno kapitālistu.

Mīlestība pret permanentajām laupīšanām ienesa latviešu nacionālajā uzņēmēja tipā visai krieviskas, varētu teikt— ne tās labākās īpašības. Amerikāņu grāmatas par naudu māca opciju produktiem šādu shēmu: jauns uzņēmējs nolemj taisīt naudu un dara to, pēc tam nauda pati taisa naudu, bet beidzot liela nauda taisa lielu naudu.

Amerikāņu ebreju anekdote skaidro savu biznesa principu: amerikāņu ebrejs nonāk ellē, viņš nekavējoties uzsāk tur klimata un dzīves apstākļu uzlabošanas darbus, bet pēc tam par dārgu naudu iztirgo labiekārtoto teritoriju jaunieceļotājiem.

Salīdzināšanai man tomēr jāsalīdzina amerikāņa domāšanas veids ar padomju cilvēka domāšanas veidu. Man pašam arī ļoti patīk atziņa, ka latvietis ir strādīgs, čakls, darba rūķis, godīgs attieksmē pret darbu, maizi un Dzimteni.

Patiesībā kā nopelnīt naudas statusus gadi padomju sistēmā latvieti ievērojami vairāk pielīdzinājušas krievam nekā vācietim vai zviedram, kas būtu mums līdzīgās mentalitātes cilvēks. Padomju savienības bijušās teritorijas ļaudis zināmā mērā ir antipods sapratnei, ka valsts nozīmē apdrošināšanu pret ārēju ienaidnieku, pret jukām, pret nespēju samaksāt par veselību, savu kā nopelnīt naudas statusus izglītību un savu vecumdienu finansiālo mazspēju.

Visu tautu bērnus gan Krievijā, gan Ukrainā, gan Gruzijā, gan Latvijā nomoka mūsu pašu varas vertikāles iracionalitāte, kurā ir ne mazums spēka un ne mazums muļķības.

Iracionāla un nereti muļķīga ir bijušo PSRS tautu biznesa vadība. Par krievu slinkumu raksta visi, kam nav slinkums.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 54 Aplūkojot Latvijas karti sk. Tas liecina par to, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver visu Latvijas teritoriju. Par to, ka Lietas dalībnieki ir spējīgi sniegt būvniecības pakalpojumus un piedalīties dažādos Iepirkumos visā Latvijā neatkarīgi no reģiona, liecina arī tas, ka Lietas dalībnieki savās interneta vietnēs ir uzskaitījuši dažāda veida pabeigtus būvobjektus dažādos Latvijas reģionos Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Lietas ietvaros nosakāms kā Latvijas teritorija.

Kā nopelnīt naudas statusus uz valsts vai, piemēram, Rīgas un Jūrmalas pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, rodas iespaids, ka mēs tomēr dzīvojam Krievijā tiem, kas šo teikumu nesaprata, lūdzu pastaigai izvēlēties Krišjāņa Barona ielu. Šeit es, protams, vēroju kārtējo veselības aprūpes reformu tā vietā, lai cik necik atbilstoši valsts budžeta iespējām finansētu veselības aprūpi.

Tātad— tiek radītas darba grupas un struktūras, kas saplāno vispārdrošākās veselības apdrošināšanas gaisa pilis, pēc tam nopūšas, ka tās nav realizējamas ne tikai cilvēktiesību, bet pat loģikas un finansu pārvaldības dēļ. Pēc kārtējās šādas māžošanās valsts galvenais bināro opciju tirdzniecības programma vai baņkieris atzīst, ka neko nevar darīt, bet naudu lai meklē sistēmas iekšienē.

Pēcpadomju cilvēka drosmīgā gatavība uz vispārdrošākajiem eksperimentiem ar sevi pašu ir ne tikai postoša, bet arī radoša īpašība. Pēcpadomju telpā ekonomiskajā kaujā uzvar nevis tas, kurš ir stiprākais, bet tas, kurš iet līdz galam.

Pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri mūzikai naudu netērē. Vai ar mūziku Latvijā var nopelnīt?

Pēcpadomju telpa sporta analoģijā ir boksa un šaha kombinācija, tikai boksā to sauc par manevrēšanu, bet atveriet piegādes iespēju par kombinācijām. Katram, kurš vēlas pēcpadomju telpā kļūt bagāts, jāspēj saskatīt un apzināties sevī bijušā padomju cilvēka arhetipiskās īpašības un ievirzes. Un bijušā padomju valsts, visai labā izglītība, prasme runāt vienu, bet darīt citu, spējas pasauli uzreiz skatīt kā sesto daļu zemeslodes sauszemes, dod postpadomju cilvēkam milzīgu enerģijas potenciālu.

Cilvēkam, kas prot šo milzīgo enerģijas potenciālu izmantot radošiem, nevis postošiem mērķiem, pavisam nopietni ir iespējas kļūt bagātam novērtēt iespēju laimīgam, nevis nabagam un slimam. Tipiskā formā tas, kurš kļūst bagāts, meklē variantu, kas vispārējās labklājības dēļ nozīmē visiem kaut ko atņemt piemēram, valsts bankas prezidents veselības aprūpes problēmas redz, atņēmot 30 eiro nodokli katru mēnesi katram nodokļu maksātājam, neatkarīgi no izpeļņas.

Pats baņķieris šos 30 eiro savā budžetā, protams, nejutīs. Bijušajā postpadomju telpā atšķirība starp pirmajām divām un pēdējo kārtu ir ievērojami lielāka nekā analoģiska atšķirība citās pasaules valstīs.

Šī atšķirība nav unikāla. Daudzējādā ziņā vienkārši neatgādina Eiropas attiecību, bet gan Meksikas, Brazīlijas, Indijas un Indonēzijas situāciju. Tiesa, Latvijā šī attiecība nav tik pārliecinoša kā Ukrainā, Gruzijā vai Krievijā, tomēr arī mūsu nabadzīgie šo atšķirību pārdzīvo daudz sāpīgāk, nekā Rietumos. Man nav ilūziju, ka savulaik oligarhiskie Rokfelleru, Morganu, Rotšildu un Diponu klani savu kapitālu uzkrāja, zogot tikpat klaji kā tas notika deviņdesmitajos kā nopelnīt naudas statusus pie mums neesmu pārliecināts, bet dažkārt šķiet, ka atsevišķu pašvaldību pasūtījumu laukumā nekas nemainās vēl joprojām.

Ekonomists Strautiņš: Latvijā būtu labāka dzīve, ja mazāk satrauktos par statusu

Finansistu, politiķu vai varasvīru vidū vienīgie mēģinājumi izveidot vidusšķiru ir mēģinājumi radīt daudzmaz paēdušus iztapoņas ierēdniecībā. Vidusšķira ir jebkuras rietumu valsts ekonomikas balsts un amortizators starp polāri pretējām šķirām. Netaisnība pastāvēja arī cara laikā un beidzās ar nemieriem cīņā par taisnību, kaut kur laikposmā starp Netaisnība pastāvēja gan Ļeņina, gan Staļina laikā, kad komunisti sazaga visu, ko krievu rūpnieki, tirgotāji un muižnieki bija sakrājuši, pārdeva par lētu naudu Armandam Hammeram un citiem uzpircējiem, radīja sev ērtības un godību.

Šo atziņu visā lielajā Padomju savienībā visvieglāk uztvēra sīki partijas un čekas zaglēni, otrās rindas komunisti.

Vēlāk nopelnīt naudu internetā, ievadot kodu zināma daļa tieši no šiem pārbūves vai latviskās atmodas gados paķēra rokās cīņas karogus pret privilēgijām apspiešanu, ideoloģiju, komunismu, okupāciju utt. Atbrīvojoties Latvijas valstij, vislabāk jutās bijušie farcovščiki un nomenklatūristi. Piemēram, kamēr lauksaimniecības ministrs nodarbojās ar traktoru novietošanu barikādēs, lauksaimniecības ministra vietnieks privatizēja visas pārtikas rūpnīcas.

Patiesībā atmodas un pēcatmodas privatizācijas process radīja nacionālo ienaidu pret bagātajiem nabadzīgās tautas daļā. Tie nelielie uzņēmēji, kas prata izrauties no vispārējās nabadzības, pateicoties dažādām izmaņām un riskējot ar naudu un dzīvību reketa laikā, citu acīs šādā vai tādā mērā tiek uzskatīti kā zagļi un ienaidnieki. Vispār, Austrumeiropa tiek uzskatīta par teritoriju, kurā valda visai sarežģītas attiecības ar kā nopelnīt naudas statusus pasauli.

Darbs Mājās Pie Datora - Nopelnīt naudu pie datora

Ne nabagie, ne bagātie nejūtas droši. Kļuvuši bagāti, cilvēki vēlas dzīvot mierīgi, bet tīri psiholoģiski tas nav iespējams, tāpēc, ka ik uz soļa nākas saskarties ar skaudību. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka šādas aktivitātes nav veiksmes stāsti— šāda rīcība tikai vēršas pret visu tautu, dzenot to nabadzībā un vēl vairāk atdodot nacionālos resursus ārvalstniekiem.

Latvieši ir raduši visai nevērīgi attiekties pret naudu— īpaši padomju varas laikā. Bez tam latviešu nacionālā izturība ir bezprecedenta un robežojas ar bezierunu pakļaušanos visām varām. Tikai reizi streikoja skolotāji, praktiski nav streikojuši medicīnas darbinieki un ugunsdzēsēji, kur nu vēl policisti vai lidotāji. Manuprāt, jaunā veselības naudas sagādes komisijas darbība balstās uz pieņēmumu, ka mediķi nestreikos un nedumposies.

Bitcoin ieguves mašīnu peļņa nopelnīt tiešsaistē nedēļā zvardessautuve.lv

Tomēr vismazāk latvietis saprot budžeta veidošanos un netver apziņu, ka valsts budžets ir paša nauda. Lielā mērā tas nāk no tālajiem kolhoza laikiem, kad kolhoza laukā kartupeļus vienmēr drīkstēja parakt, bet kaimiņa dārzā— ne. Nerunāsim par padomju armijas bāzēm, kur staršina aiznesa visu panesamo, sākot no kartupeļiem, beidzot ar akumulatoru.

No padomju gadiem mūsu attieksme pret valsts budžetu ir saglabājusies padomiskā— nekādus nodokļus iespēju robežās nemaksāt, bet no valsts budžeta pieprasīt maksāt par visu— izglītību, medicīnu, kā izveidot demonstrācijas internetā, ēku un ceļu remontu, lielas pensijas, lielas algas, jaunus tramvajus.

Nu labi, ja nu no valsts nevar visu paprasīt, tad prasīt palīdzību ziedotājiem. Tradicionāli nevērīgā latviešu attieksme pret naudu tieši korelē ar latviešu rakstura īpatnībām. Latvietis nereti glabā saburzītas naudas zīmes bikšu kabatās, vācietis savu naudu kārtīgi, gandrīz vai ar mīlestību, saliek kabatas portfelī gludu un sakārtotu. Mūsu nevērīgums izpaužas neprasmē naudu skaitīt, uzskaitīt, sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem savā mājas grāmatvedībā.

Pārāk daudziem kā nopelnīt naudas statusus grūtībām izdodas kā nopelnīt naudas statusus no algas līdz algai. Pasaule ir iekārtota tā, ka katra tāda vietā, kas pats neprot savu naudu saskaitīt, parādas, kāds, kas to izdara neveiksminieka vietā. Tieši tāpēc arī esam pieļāvuši saviem zaglēniem izvest no Latvijas G24 un citus kredītlīdzekļus, esam Laventam, Karginam un Krasovickim ļāvuši apkrāpt visus pensionārus un citus zārka kā nopelnīt naudas statusus noguldītājus, dāņiem audzēt piepilsētā cūkas, Kaukāza un Vidusāzijas tirgoņiem ieņemt Centrālo tirgu, norvēģu un lietuviešu lieltirgotājiem lēti uzpirkt, bet dārgi tirgot latviešu zemnieka produkciju, Zaharinam apsaimniekot Liepājas metalurgu līdz pēdējam vadzim, bet Starptautiskajam valūtas fondam un zviedru bankām ievilkt mūs apšaubāmās parādu saistībās.

Nerunāšu šoreiz par ātro kredītu kompānijām, par tām jau pietiekami daudz diskutē. Liela daļa no tiem, kas devņdesmito gadu mežonīgā kapitālisma apstākļos strauji kļuva bagāti, ieguva pārliecību, ka ir ļoti gudri un pilnīgi— viņi no savas pārākuma apziņas un jaunkrieviskajiem tēriņiem raugās ar neizpratni uz visiem, kam tik daudz kā metinātājs var nopelnīt naudu mājās nav.

Viņi uzbūvē māju jūras krastā vai pie Baltezera tik šiku un krutu, ka paši tajā apmaldās. Otra daļa bagāto iemanto bailes tikt aplaupītam vai nobendētam, tie pakāpeniski uzsāk pusnelegālu eksistenci ar izvairīšanos no draugiem, paziņām un līdzcilvēkiem. Liela daļa deviņdesmito gadu miljonāru nemāk nopelnīto lietot bez izrādīšanās vai bailēm.

kur ir labāk tirgot bināros opcijas automātiski

Patiesībā latvietim vēl nav izpratnes, ka nopelnīt lielu naudu ir liela māksla, bet arī izlietot lielu naudu ir liela māksla. Jāmācas būtu kā viens tā otrs. Lielas naudas tērēšanma ļoti reti ir paša naudas tērēšana. Daudz čaklāk latvietis ir gatavs tērēt valsts vai uzņēmuma naudu. Diemžēl visa mūsu valsts un īpaši pašvaldības balstās uz principu, ka valsts nauda tērējama iespējami plašu vērienu. Piemērs: kādreiz Tramvaju trolejbusu pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Zālītis remontēja vecos tramvajus, tādējādi deva darbu saviem cilvēkiem.

Viņa remontētie tramvaji vēl joprojām pilda savas funkcijas.

  1. Nekādā veidā nenoniecinot šī ļoti lietderīgā darba darītājus, taču — ko gan citu tādā vēstulē var ierakstīt kā «nopelnīt naudu, lai apmaksātu rēķinus».
  2. Kā cilvēki vietnē pelna naudu
  3. Ierobežot investīciju projektus un reālas pirkšanas iespējas
  4. Bināro opciju reālas atsauksmes par 2022. gadu

Gan Viļņā, gan Tallinā joprojām brauc vecāki tramvaji, bet ekonomiski un sociāli pilsētas ir daudz advancētākas. Un, kas būtiski, Rīgas varasvīri pat nekautrējas par šo šķērdēšanu, bet lepojas ar to priekšvēlēšanu kampaņā. Latvietim būt bagātam nozīmē mīlēt savu valsti.

  • Kļūstiet par partneri | LEI Reģistrs Latvija
  • Vietnes naudas pelnīšanai bitkoinos
  • Expobank - banka ar 30 gadu pieredzi
  • Pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri mūzikai naudu netērē.
  • Aktualitāte raksts | Āzvardessautuve.lv
  • Cik viegli var nopelnīt naudu video
  • Blakus darbs ar binārām opcijām
  • Pieņemšanas kā nopelnīt dolārus nedēļā tiešsaistē kriptogrāfijā Sākotnējais kapitāls nav nepieciešams, tas ir.

Latvietim būt bagātam ir patriotiski. Latvietim maksāt nodokļus nozīmē gādāt par sevi un saviem bērniem Par to cenšos pārliecināt jebkuru valstsvīru un biznesmeni, kas nonāk manā redzeslokā kā pacients vai sadarbības partneris, taču, diemžēl, ne vienmēr tas beidzas ar panākumiem. Daudzi biznesa un politikas cilvēki, īpaši neaizdomājoties par valsts likteni, apgalvo, ka šī valsts viņiem nodara tikai slikto, asocējot valsti ar parlamentu, valdības galvu vai ieņēmuma dienesta inspektoru.

Tie, kuriem noris kāda nebūt tiesvedība, valsti nemīl vēl vairāk, jo uzskata, ka valsts, viņuprāt, ir korumpēta policija, prokuratūra, KNAB un tiesas. Pat kā nopelnīt naudas statusus valstsvīri— tagadējie biznesmeņi, apgalvo, ka galvenais esot domāt par to, kas viņiem ir izdevīgi. Šie cilvēki saka, ka tiklīdz tas viņiem būs izdevīgi, viņi aizbraukšot no valsts un strādāšot iedomātās laimes zemes— Rietumu demokrātijas labā. Tādu kosmopolītismu viņi nereti skaidro ar skaudību, ko viņi izjūt no nabadzīgo puses, kurus viņi uzskata par sliņķiem.

Nereti šādi cilvēki citus uzskata par reņģu ēdājiem, māca viņiem— kā apkarot kurmjus vai stādīt puķes. Argumentu, ka latviešu tauta necieš citu panākumus un to, ka viss ļaunums aiz skaudības, esmu dzirdējis no saviem pacientiem un partneriem ne reizi vien.

Dažkārt šķiet, ka visbagātākie Latvijas iedzīvotāji, kuri lielu daļu savas aktīvās darbības sabijuši valsts vai pašvaldības darbā, visskaļāk vaid par valsts viņiem nodarīto netaisnību.

No Latvijas valsts nelaimēm un problēmām kosmopolītu pasargā cinisma bruņa. Paradokss ir citur— visā pasaulē sen pētīta un apjausta atziņa kā nopelnīt naudas statusus ir, ka tiem, kas mīl savu dzimteni vai vismaz ar sāpēm runā par tās problēmām, biznesā veicas labāk.

Paradokss mūsu nacionālajā attieksmē pret naudu meklējams tajā apstāklī, ka Latvijas iedzīvotāji neuztver savu finansiālo veiksmi kā kopēju, un zemapziņā ir pārliecināti, ka bagātība un patriotisms ir divi dažādi un nesavienojami jēdzieni. Lielā mērā tas ir saistīts ar ilgo okupāciju, kad bija vēlme ieriebt baronam, ķeizaram, caram, Padomju valstij, kolhozam, jo ar šiem jēdzieniem asociējās ļaunie.

Pārāk ilgi par goda lietu tika uzskatīts nozagt kaut ko no rūpnīcas ceha vai kolhoza tīruma. Visa mana maiņa to vien darīja un domāja, kā kaut ko paņemt, nozagt, pārmest pāri sētai, iznest cauri sardzei. Vienā teritorijā ar Rauga fabriku atradās arī maizes fabrika un makaronu fabrika, tad šo rūpnīcu produktus stiepa ārā ar lielo mugursomu, salīkuši, gar zemi krizdami. Mans pārnieks tomēr bija tālredzīgāks, laukā nesa tikai raugu milzīgos blāķos un veda savam brālēnam kandžas lielražošanai.

Savukārt tie, kam nav noveicies ar iespēju valsti apzagt, uzskata, ka pilnīgi visi, kas tikuši pie naudas, ir apzaguši valsti. Amerikas biznesmenis ir patriotisks un uzskata, ka viņa bizness dod labumu viņa valstij.